Šķiet neloģiski, ja inteliģents un pievilcīgs cilvēks atkal un atkal iemīlas ar tiem, kuri nespēj atbildēt ar pretī.
No malas tas izskatās pēc mazohisma vai pilnīga pašsaglabāšanās instinkta trūkuma, ziņo korespondents.
Psiholoģija apgalvo, ka aiz šī modeļa gandrīz vienmēr slēpjas dziļi iesakņojusies bērnības vēsture. Visbiežāk tas ir neapzināts mēģinājums “pārspēlēt” senu traumu no emocionāli prombūtnē esoša vecāka.
Pixabay
Bērns, kura vajadzības pēc pieķeršanās un uzmanības ir ignorētas, saņem bīstamu mācību: mīlestība ir jānopelna. Pieaugot viņš vai viņa tiek piesaistīts cilvēkiem, kuri ir “jānopelna”, atkārtojot pazīstamo scenāriju, kad jācīnās par nepietiekamu uzmanību.
Tas rada ilūziju par kontroli pār situāciju, kuras nebija bērnībā. Šķiet, ka, ja šoreiz izdosies izkausēt ledu un iegūt mīlestību, tas sadziedēs šo veco brūci un beidzot pierādīs savu vērtību.
Kāds vīrietis, kurš bija uzaudzis ar aukstu māti, saprata, ka visas viņa draudzenes bija viņas tēmas variācijas – aizrautīgas ar savu karjeru un nebija gatavas intimitātei. Viņš pastāvīgi jutās kā zēns, kas stāv pie biroja durvīm un gaida, kad viņu pamanīs.
Darbs ar terapeitu palīdzēja viņam saskatīt šo saistību un saprast, ka viņam nav jāpierāda sava vērtība, pārvarot emocionālās barjeras. Atveseļošanās sākās ar vienkāršu, bet sarežģītu jautājumu: kas, ja es jau esmu cienīgs mīlestības jau ar to, ka es eksistēju?
Vienīgais veids, kā pārraut apburto loku, ir godīgi ieskatīties savā pamatā esošajā attieksmē pret mīlestību. Pajautājiet sev: vai mīlestība man ir klusa pārliecība vai atlīdzība par šķēršļu pārvarēšanu.
Atbilde var būt negaidīta un nepatīkama. Daudziem cilvēkiem nākas atzīt, ka stabili un pieejami partneri viņiem šķiet garlaicīgi, jo viņi nesaņem to adrenalīna pieplūdumu, pie kura ir pieraduši kopš bērnības.Emocionālie amerikāņu kalniņi kļūst par narkotiku, kas aizstāj īstu intimitāti. Veselīgu attiecību drošajā patvērumā biedējoši trūkst ierastās drāmas, un tajās nav nepieciešama cīņa.
Izpratne jau ir pusceļā uz pārmaiņām. Nākamais solis ir apzināti izdarīt izvēli par labu cilvēkiem, kas ir stabili, paredzami un dāsni emociju ziņā.
Sākumā tas izraisīs iekšēju protestu un viltus sajūtu. Smadzenes signalizēs, ka “kaut kas nav kārtībā”, jo nav pazīstamas spriedzes.
Taču ar laiku nervu sistēma nomierināsies un iemācīsies baudīt drošību. Tikai tad ir iespēja veidot attiecības, kurās nav jābūt nemitīgā modrībā, bet var vienkārši atslābināties un būt pats par sevi.
Lasiet arī
- Kā runāt par pagātni, neiznīcinot tagadni: uzmanīga dialoga māksla
- Pārtrauciet kopt savu partneri: neapšaubāms laimīgu attiecību noslēpums
