Daudzi cilvēki nespēj iedomāties savu rītu bez aromatizētas kafijas tases, uzskatot to par vienīgo drošo veidu, kā aizdzīt miegu.
Tomēr uztura speciālisti arvien biežāk iesaka pārdomāt šo ieradumu, atrodot fizioloģiskāku alternatīvu, ziņo .
Fakts ir tāds, ka mūsu organisms dabiski mostas, pateicoties kortizolam, enerģiskuma hormonam, kura maksimums ir rīta stundās.
Kofeīna lietošana šajā laikā ir ne tikai bezjēdzīga, bet var arī padarīt organismu nejūtīgu pret tā ritmiem.
Kafiju labāk atlikt līdz vēlākai rīta stundai, kad kortizola līmenis dabiski sāks samazināties un ārējā palīdzība patiešām noderēs. Ārsti norāda, ka lielākajai daļai cilvēku ideāls laiks pirmajai tasītei ir no pulksten 10 līdz 12 dienā.
Papildus laikam ļoti svarīga ir arī deva. Droša norma veseliem pieaugušiem cilvēkiem ir aptuveni 400 mg kofeīna dienā, kas atbilst divām līdz trim tasītēm kvalitatīvi pagatavotas kafijas.
Šīs robežas pārsniegšana var izraisīt nepatīkamas sekas, piemēram, paaugstinātu trauksmi, tahikardiju un miega traucējumus. Jāatceras, ka kofeīns ir ne tikai kafijā, bet arī tējā, enerģijas dzērienos un pat šokolādē.
Nevajadzētu ignorēt arī individuālās atšķirības. Viens cilvēks var vakarā izdzert espresso un aizmigt, bet cits cilvēks pēc vienas kafijas tases pusdienas laikā mētājas gultā. Kofeīna metabolisms ir ļoti atkarīgs no ģenētikas, aknu enzīmu aktivitātes un pat ķermeņa svara. Šajā jautājumā vajadzētu ieklausīties tikai savās izjūtās, nevis kolēģu padomos.
Pretēji izplatītiem mītiem, šī dzēriena priekšrocības neaprobežojas tikai ar īslaicīgu enerģijas pieplūdumu.
Pētījumi apstiprina, ka regulāra un mērena dabīgās kafijas lietošana ir saistīta ar samazinātu Parkinsona slimības un 2. tipa diabēta risku. Tās antioksidanti palīdz cīnīties ar oksidatīvo stresu, palēninot šūnu novecošanos.
Tomēr ir arī otra medaļas puse, īpaši cilvēkiem ar noteiktām veselības problēmām. Kafija var paaugstināt asinsspiedienu, kas ir kritiski svarīgi cilvēkiem ar hipertensiju, un pastiprināt gastrīta simptomus, stimulējot kuņģa sulas ražošanu.
Neaizmirstiet arī par vieglu diurētisku iedarbību, kas var veicināt dehidratāciju, ja jūs neuzturēsiet hidratāciju.
Kā būt amatierim, ja ārsts noteica aizliegumu? Lielisks aizstājējs var būt cigoriņi, kam ir līdzīga garša, bet kas nesatur kofeīnu.
Vai arī pievērsiet uzmanību zaļajai tējai – arī tajā ir kofeīns, bet tā iedarbību bieži vien mazina L-teanīns, kas nodrošina vienmērīgāku un ilglaicīgāku rosību bez pēkšņiem lēcieniem.
Galu galā kafija nav ne ienaidnieks, ne panaceja, bet vienkārši dzēriens, kuram ir vērts pievērst saprātīgu uzmanību. Tās vietu mūsu dzīvē nevajadzētu noteikt pēc modes, bet gan pēc apzinātas izvēles, kuras pamatā ir zināšanas par savu organismu.
Kad tas kļūst par baudas rituālu, nevis par līdzekli, lai uzmundrinātu izsmelto nervu sistēmu, tad dzimst pareiza dzeršanas kultūra.
Lasiet arī
- Kā spēka treniņi maina psihi: dzelzs filozofija
- Kāpēc mums nepieciešamas probiotikas: pasaule mūsos
