Atteikšanās no cukura ir kā detektīvstāsts ar nepārprotamu atrisinājumu, kurā organisms no sacelšanās pāriet uz pateicību.
Sākumā šķiet, ka dzīve zaudē spilgtas krāsas, atņemot klasiskos desertus un saldo dopingu, ziņo korespondents.
Tomēr jau pēc dažām nedēļām sāk parādīties pārsteidzošas pārmaiņas, no kurām pirmā ir enerģijas līmeņa stabilizēšanās visas dienas garumā. Krasie aktivitātes kritumi pēc pusdienām, kad gribas nolikt galvu uz galda un aizmirst gulēt, izzūd.
Cukura svārstības ar straujiem kāpumiem un tikpat strauju glikozes līmeņa pazemināšanos asinīs ir pagātne. Arī pastāvīgā izsalkuma sajūta, ko bieži izraisa insulīna lēcieni, vairs nav aktuāla.
Ēšana kļūst apzinātāka, un garšas kārpiņas, atbrīvojušās no cukura bombardēšanas, sāk izjust ēdienu patieso garšu. Tomāti atkal šķiet saldi, un auzu pārslas ar ogām kļūst par pilnvērtīgu desertu bez jebkādām piedevām.
Endokrinologi to skaidro ar to, ka samazinās insulīna rezistence un organisms iemācās izmantot savas tauku rezerves kā degvielu.
Tas pozitīvi ietekmē ne tikai svaru, bet arī ādu, jo cukura pārpalikums izraisa kolagēna glikācijas procesu. Daudzi cilvēki pamana, ka samazinās pinnes un apsārtums, un seja izskatās svaigāka un tvirtāka.
Tas arī samazina slodzi aknām, kas fruktozes pārpalikuma gadījumā sāk darboties pēc līdzīga principa kā pārstrādājot alkoholu. Tas var palīdzēt samazināt viscerālos taukus – taukus, kas ieskauj iekšējos orgānus un rada vislielāko risku veselībai.
Arī sirds sistēma saņem bonusu – normalizējas asinsspiediens un pazeminās triglicerīdu līmenis. Taču pilnīga un pēkšņa atteikšanās no visiem saldumiem var būt nopietns psiholoģisks izaicinājums, kas var izraisīt sabrukumu.
Uztura speciālisti iesaka neieslīgt askēzē, bet pieiet šim procesam saprātīgi, aizstājot rafinēto cukuru ar dabīgiem analogiem saprātīgos daudzumos. Nogatavojies mango, salds burkāns vai sauja datelīšu var apmierināt vajadzību pēc salda garša bez negatīvām sekām.
Galvenais secinājums, ko cilvēki, kuri ir izgājuši šo ceļu, ir tas, ka viņi iegūst kontroli pār saviem ēšanas paradumiem, nevis ievēro stingrus ierobežojumus. Viņi sāk uztvert saldumu nevis kā ikdienas nepieciešamību, bet kā īpašu, retu baudījumu, kura vērtība tikai pieaug.
Lasiet arī
- Staigāšana pret nogurdinošiem treniņiem: vienkāršas kustības slēptā efektivitāte
- Kāpēc nolikt viedtālruni prom stundu pirms gulētiešanas: kā zilā gaisma nozog mūsu enerģiju?
