Skeptiķi noraidoši Praktizētāji to noraida kā pagātnes reliktu, taču praktizētāji ir novērojuši interesantas likumsakarības savu augu attīstībā.
Mēness kalendārs nav maģija, bet gan gadsimtiem sena novērojumu sistēma, kas balstīta uz gravitācijas un gaismas ritmiem, ziņo korespondents.
Mēness fāzes ietekmē sulu kustību augā, novirzot enerģiju uz saknēm vai virs zemes. Mēness pieauguma laikā sulas plūst uz augšu, kas ir labvēlīgi stublāja augšanai, lapu augšanai un augļu veidošanai.
Šis ir labākais laiks sēt kultūras, kuru raža veidojas virs zemes: tomātus, gurķus, papriku un visu veidu zaļumus. Šajā fāzē iesētās sēklas saņem spēcīgu impulsu aktīvai augšanai un ātrai dīgšanai.
Mazgājamā Mēness laikā auga dzīvības spēki koncentrējas pazemes daļā, stimulējot sakņu sistēmas attīstību. Šis ir ideāls laiks sakņu kultūru stādīšanai: kartupeļu, burkānu, biešu un redīsu.
Praktizētāji atzīmē, ka šāda savlaicīga stādīšana nodrošina draudzīgākus dzinumus un harmonisku augu attīstību. Tie it kā jau no paša sākuma iekļaujas pareizajā ritmā, netērējot enerģiju cīņai ar stresu.
Tomēr akli sekot kalendāram, neņemot vērā reālos laika apstākļus, ir liela kļūda, kas var izjaukt visus ieguvumus. Ja mēness fāze ir ideāla, bet ārā līst lietus vai salst, ir prātīgi sēju atlikt.
Kritiskākie periodi ir jaunmēness un pilnmēness, kad augi ir īpaši jutīgi pret jebkādiem traucējumiem. Šajās dienās labāk ir atteikties no sējas, ravēšanas un apgriešanas, aprobežojoties ar vieglu ravēšanu vai ravēšanu.
Mēness ietekme uz augiem ir smalks, smalks faktors, kas darbojas kopā ar agronomiju un laika apstākļiem. Tā nevar aizstāt sliktu kopšanu, bet tā var būt tas pēdējais akcents, kas atšķir labu ražu no izcilas.
Daudzi agronomi to uzskata par pseidozinātni, taču jaunākie pētījumi apstiprina, ka mēness gaisma ietekmē fotosintēzes un hormonu sintēzes procesus. Šī ir joma, kurā tradicionālās zināšanas pamazām gūst zinātnisku apstiprinājumu.
Izmēģiniet savu eksperimentu: iesējiet vienu sēklu partiju labvēlīgā dienā, bet otru – nelabvēlīgā dienā. Rezultāts var jūs pārsteigt un likt paskatīties uz šo seno metodi no jauna.
Galvenais ir nekļūt par kalendāra fanātiķi, bet izmantot to kā elastīgu dārza plānošanas rīku. Tas māca mums rūpīgāk vērot dabas ciklus un dzīvot saskaņā ar tiem.
Šāda pieeja mums atgādina, ka esam daļa no lielākas ekosistēmas, kurā viss ir savstarpēji saistīts, sākot ar planētu kustību un beidzot ar vismazākā asniņa augšanu. Šī apziņa padara dārzkopību ne tikai par hobiju, bet gan par dziļu dialogu ar dabu.
Lasiet arī
- Kāpēc rudenī dārzā atstāt lapu kritumu: dzīvā seguma veidošanas māksla
- Pārmērīga slāpekļa piebarošana: kad rūpes pārvēršas par kaitējumu
