Šķiet, kas gan var būt vienkāršāks un nemanāmāks par elpošanas procesu, ko mēs uzticam autonomai ķermeņa sistēmai.
Tomēr pēdējos gados tieši apzināts darbs ar elpošanu ir atstājis šaurus jogu kabinetus un kļuvis par spēcīgu pašregulācijas līdzekli miljoniem cilvēku, ziņo korespondents.
Elpošanas praksei piemīt unikāla divējāda iedarbība, kas ietekmē gan garīgo stāvokli, gan fizioloģiju vienlaicīgi, ietekmējot veģetatīvo nervu sistēmu.
Pixabay
Dziļa, lēna elpošana ar pagarinātu izelpu nosūta smadzenēm drošības signālu, pārslēdzot tās no “trāp vai bēdz” režīma uz miera un atjaunošanās stāvokli. Tas ir kā organismā iebūvēts avārijas panikas slēdzis.
Mūsdienu cilvēks stresa situācijā elpo sekli un bieži, izmantojot tikai plaušu augšdaļas, kas tikai palielina trauksmi un rada apburto spriedzes loku.
Vēdera elpošana, kuras laikā, ieelpojot, vēders tiek viegli piepūsts, iesaista diafragmu un nodrošina pilnu plaušu apakšējo daļu ventilāciju. Šāda elpošana ne tikai nomierina, bet arī maigi masē iekšējos orgānus, uzlabojot to apasiņošanu.
Dažādas tehnikas kalpo dažādiem mērķiem: Wim Hofa metode ar aktīvu hiperventilāciju un kavēšanos mobilizē ķermeni un prātu, savukārt saskaņota elpošana ar 5-6 ciklu minūtē ritmu ir ideāli piemērota īslaicīgai stresa mazināšanai.
Izmēģinot šīs metodes uz sevis, esmu atklājis, ka piecas minūtes apzinātas elpošanas ir pietiekami, lai pirms svarīgas tikšanās krasi mainītu manu koncentrēšanās spējas.
Svarīgi ir pieiet šai praksei bez fanātisma, sākot ar maziem soļiem – piemēram, vienu minūti dienā, vienkārši vērojot dabisko gaisa plūsmu.
Pēkšņs reibonis vai tirpšana ekstremitātēs ir droša zīme, ka esat pārspīlējuši intensitāti un tempu, un ķermenis prasa pārtraukumu. Elpošanai jākļūst par sabiedroto, nevis par jaunu stresa avotu.
Šo miniprakšu integrēšana ikdienā neprasa īpašu aprīkojumu vai laiku – jūs varat apdomīgi elpot, stāvot sastrēgumā vai gaidot zvanu.
Tas atgriež mūs pie tagadnes, novēršot nevajadzīgas raizes par pagātni vai nākotni. Izrādās, ka visspēcīgākais resurss mūsu dzīves pārvaldīšanai vienmēr ir bijis ar mums, un tas ir pilnīgi bezmaksas.
Lasiet arī
- Kā stiepšanās mainīja vecuma uztveri: elastība kā jaunības pazīme
- Kas ir efektīvāk: sporta zāle vai gara pastaiga? Lēnas kustības spēks
