Daudziem šķiet, ka ideja noņemt apavus un staigāt pa zemi ir tikai modes uzvedums vai atkāpe no bērnības, kas nav nopietnas uzmanības vērta.
Tikmēr vairāki pētījumi liecina, ka esam zaudējuši ne tikai taustes sajūtas, bet arī svarīgāko fizioloģisko kontaktu ar planētas virsmu, ziņo .
Zemējuma teorijas pamatā ir fakts, ka mūsu ķermeņiem, tāpat kā visām dzīvajām būtnēm, ir savs elektriskais potenciāls, un mūsdienu dzīve akmens džungļos mūs izolē no Zemes dabiskā lādiņa.
Staigāšana basām kājām pa zāli, smiltīm vai zemi ļauj “atbrīvoties” no liekās statiskās slodzes un, iespējams, mazina lēnprātīgu iekaisumu organismā. Tas darbojas kā milzīgs antioksidants, kas pieejams ikvienam.
Praktizētāji ir ziņojuši, ka pēc šādām nodarbībām ir uzlabojies miegs, samazinājies muskuļu sasprindzinājums un normalizējusies stresa hormona kortizola ražošana.
Ar nervu galiem bagātā pēdu āda saņem unikālu masāžu un stimulāciju, kas labvēlīgi ietekmē visu orgānu un sistēmu darbību, izmantojot refleksogēnās zonas. Man personīgi divdesmit minūšu pastaiga rasā ir kļuvusi par rituālu, pēc kuras pazūd smaguma sajūta galvā un informācijas pārslodzes sajūta.
Sākt vajadzētu uzmanīgi, ar tīrām un drošām vietām, pakāpeniski pieradinot maigo pēdu ādu pie jaunajām sajūtām. Svarīgi ieklausīties savās sajūtās un nekļūt par varoni, ar spēku stājoties uz asiem akmeņiem, pārvēršot atveseļošanos par spīdzināšanu.
Ziemā līdzīgu efektu var panākt, stāvot uz lietus slapja asfalta vai vienkārši bieži ejot ārā.
Šī metode, protams, nav panaceja pret visām slimībām, bet gan veids, kā atjaunot pārrauto saikni ar dabu, kuras sekas mēs tikai sākam apzināties.
Pasaulē, kurā mēs gandrīz visu laiku valkājam apavus ar sintētisko zoli un dzīvojam telpās, pat neliels kontakts ar zemi kļūst par savienojuma atjaunošanas aktu. Tas mums atgādina, ka esam daļa no plašākas ekosistēmas, nevis tikai datora operatori.
Lasiet arī
- Kāpēc elpošana ir kļuvusi par modes tendenci: kā apzināta elpošana maina realitāti
- Kā stiepšanās mainīja vecuma uztveri: lokanība kā jaunības pazīme
