Saulei un vējam pakļauta augsne ātri zaudē mitrumu, struktūru un auglību, liekot dārzniekam pastāvīgi cīnīties ar šīs kļūdas sekām.
Mulčēšana nav tikai modes tehnika, bet gan gudras saimniekošanas pamatprincips, kas imitē dabas procesus, kur zeme vienmēr ir pārklāta, ziņo korespondents.
Mežā vai stepē neviens augsni neirdina un nepārrok, bet tā paliek irdena un auglīga, pateicoties pastāvīgam organisko vielu slānim uz augsnes virsmas. Tas pats paņēmiens labi darbojas arī dārzeņu dārzā, ievērojami samazinot darba un ūdens patēriņu.
Mulčēšanai var izmantot gandrīz jebkuru organisko materiālu: nopļauto zāli, salmus, pāržāvētas zāģu skaidas, mizu vai pat parastu kartonu. Galvenais ir to ieklāt pietiekami biezā slānī, vismaz 5-7 cm, lai droši nomāktu nezāļu dīgšanu.
Zem šādas segas tiek radīti ideāli apstākļi slieku darbībai, kas nenogurstoši irdina augsni, padarot to elpojošu. Augu saknēm ir pastāvīga piekļuve skābeklim un mitrumam, kas zem mulčas kondensējas pat karstās dienās.
Kāds eksperimentāls dārznieks atklāja, ka mulčētās zemeņu dobes praktiski nav nepieciešams laistīt pat sausās vasarās, un ogas pēc lietus paliek tīras. Augsne zem salmu slāņa nav sablīvēta, tāpēc zemeņu saknes brīvi attīstās, dodot vairāk ziedu kātiņu.
Ziemā mulča darbojas kā termoss, pasargājot ziemciešu sakņu sistēmu no pēkšņām temperatūras izmaiņām un sasalšanas. Pavasarī tas neļauj zemei pārāk strauji sasilt, neļaujot augiem atkušņa laikā priekšlaicīgi pamosties.
Protams, šai metodei ir savas nianses – piemēram, aukstās augsnēs mulča var palēnināt sasilšanu, tāpēc dažkārt tā ir jānogrābj sezonas sākumā. Taču kopumā tā ir stratēģiska pieeja, kas ne tik daudz atrisina atsevišķas problēmas, cik maina visu zemes gabala kopšanas sistēmu.
Pāreju uz mulčēšanu var sākt ar vienu vai divām dobēm, lai pēc pieredzes novērtētu, cik ļoti tas atvieglo dzīvi. Daudzi cilvēki, vienreiz to izmēģinājuši, vairs nespēj iedomāties, kā agrāk visas nedēļas nogales pavadīja ar kapli rokās.
Lasiet arī
- Kāpēc nātres dega ne velti: pārvēršot kaitīgo nezāli par dārza eliksīru?
- Kāpēc gudri dārzkopji stāda ķiplokus nevis oktobrī, bet gan pašā vasaras beigās: kā novēlot laiku, lai iegūtu lielas galviņas?
