Pastāv stingrs uzskats, ka sēnes jāsutēpē pašā gatavošanas beigās, citādi no tām izplūdīs sula un tās pārvērtīsies vārītā masā.
Šim padomam nav trūcis loģikas, taču tam ir nopietna alternatīva, ko izmanto, lai iegūtu pavisam citu rezultātu, ziņo korespondents.
Ja sasmalcinātās sēnes uzreiz sālīsiet uz sausas pannas, sāls burtiski izspiedīs no tām mitrumu. Šī sula ātri izgaros lielā karstumā, atstājot sēnes intensīvi cepties pašu koncentrētā buljonā. Tās nevis sautējas, bet gan karamelizējas, iegūstot spēcīgu, dziļu sēņu garšu.
Mitrums ir galvenais cepšanas ienaidnieks, un šī metode ļauj no tā atbrīvoties pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. Sēnes nepeld savās sulās, bet uzreiz sāk brūnēt, to malas apbrūnē un kļūst kraukšķīgas. Šī metode ir paredzēta tiem, kas novērtē sēņu blīvo, gandrīz vai gaļas konsistenci.
Metode no kāda Karpatu mednieka, kurš šādā veidā gatavoja svaigi salasītas gailenes. Viņš tās iebēra sakarsētā pannā, bagātīgi sālīja un spēcīgi maisīja, līdz izplūda visi tvaiki. Sēnes iznāca sausas, apceptas un neticami smaržīgas.
Panākumu atslēga ir pietiekami augsta temperatūra un plata panna, kurā sēnes var atrasties vienā slānī. Ja tās sakrausies kaudzē, tās patiešām sāks sautēties, un rezultāts būs nožēlojams. Ir jādod tām vieta, lai mitrums varētu brīvi iztvaikot.
Izmēģiniet vienu sēņu partiju pagatavot klasiskā veidā, bet otru partiju – ar marinēšanu sākumā.
Iegūsiet divus pilnīgi atšķirīgus produktus: pirmie ir maigi un sulīgi, otrie ir stingri un ar koncentrētu garšu, ideāli piemēroti grauzdiņiem vai makaroniem. Abām metodēm ir tiesības uz dzīvību, tikai to mērķis ir atšķirīgs.
Lasiet arī
- Kāpēc pankūku mīklai pievieno gāzētu ūdeni: gaisīgāko pankūku noslēpums
- Kāpēc ķiplokiem ir divi pievienošanas laiki: kā kontrolēt garšu no maigas līdz sildošai.
